Kā atbalstīt skolēnus, kuri ir adoptēti vai dzīvo ārpusģimenes aprūpē? 3. daļa

Skots Viliss, divu bērnu adoptētājs, svešvalodas skolotājs, kurš uzņēmies atbildību arī par adoptēto un ārpusģimenes aprūpes bērnu labklājību un atbalstu skolā, dalās ar ieteikumiem, kā uzlabot bērnu pieredzi skolā. Viņa raksts bija ļoti garš, tāpēc sadalām to trīs daļās.

Uz 1. daļu

Uz 2. daļu

Kā atbalstīt skolēnus, kuri ir adoptēti vai dzīvo ārpusģimenes aprūpē? 3. daļa

Pēdējos gados skola, kurā es strādāju, ir veikusi mazas pārmaiņas, lai labāk atbalstītu skolēnus, kuri ir adoptēti vai dzīvo ārpusģimenes aprūpē. Pārmaiņas tika ieviestas pakāpeniski, un, kaut dažas var šķist nenozīmīgas, manāmi izmainījās šo bērnu skolas apmeklējums un panākumi skolas vidē. Te ir pēdējie divi ieteikumi no šīs skolas pieredzes:

5. Mācību vielu shēmas izstrāde, ņemot vērā traumas ietekmi uz bērna

Pirms mēs sākām ieviest iepriekšējos rakstos pieminētās pārmaiņas savā skolā, mēs veltījām laiku, lai veidotu mācību programmu shēmu, kurā apzīmējām mācību priekšmetu tēmas katrai klasei. Tad viens skolotājs, kurš labi pārzina veidus, kā trauma ietekmē bērnus, pārskatīja visas tēmas, meklējot saturu, kurš varētu sagādāt grūtības šādiem bērniem. Dažos mācību priekšmetos ir maza iespēja saskarties ar šādu saturu, kā, piemēram, matemātikā vai ģeogrāfijā, taču sociālo zinību, vēstures, dabas zinību, latviešu valodas vai svešvalodu mācību programmās gan varētu būt problemātiskas tēmas. Piemēram:

• lūgt bērnam veidot savas dzīves „laika līniju” vēstures stundā mācību gada sākumā jaunajā skolā varētu šķist lieliska ideja, bet bērnam, kurš ir adoptēts vai dzīvo ārpusģimenes aprūpē, tas varētu sagādāt lielas grūtības;
• lūgt bērniem pastāstīt par sevi un savu ģimeni vai uzzīmēt savu ciltskoku svešvalodas stundā varētu būt problemātiski tiem, kuri nevēlas dalīties savas ģimenes vēsturē, vai kuriem varbūt nav agrīnu bērnības fotogrāfiju;
• sociālajās zinībās bieži diskutē par tēmām, kuras varētu būt satraucošas bērnam, kurš ir pieredzējis alkohola vai narkotiku atkarības ģimenē, seksuālu vardarbību vai kuram vienkārši ir grūti apspriest tēmas, kuras ir saistītas ar laimīgas ģimenes dzīvi;
• dabas zinību mācību vielā ir ļoti daudz tēmu, kuras neizraisītu problēmas, taču jādomā par tādām tēmām kā ģenētika, kurā bieži runā par, piemēram, matu un acu krāsu vai narkotiku un alkohola ietekmi uz zīdaiņiem, kas dažiem bērniem varētu būt ļoti satraucoši.

Pēc tam mēs izstrādājām vadlīnijas skolotājiem, kā pārfrāzēt vai pārveidot mācību vielu, ja nepieciešams. Mēs arī piedāvājām alternatīvus uzdevumus, lai mācītu to pašu vielu, ko visa klase mācās, bet ņemot vērā dažādas ģimenes situācijas. Piemēram, uzdevumiem, kuros jāstāsta par ģimeni, mēs pielikām frāzi: „tev pazīstamu ģimeni vai kādu slavenu ģimeni”. Tādējādi bērni, kuriem nav tik labs ģimenes modelis, var pildīt to pašu uzdevumu, ko visi pārējie.

Izmantojot mācību programmu shēmu, mēs arī sagatavojām vēstules ģimenēm ar adoptētiem vai audžubērniem, aprakstot plānoto mācību vielu un aptuveno laiku, kad to mācītu. Šādā veidā vecākiem bija iespēja sagatavot savus bērnus grūtajām tēmām, kā arī apziņot skolotājus par iespējamām problēmām, atgādinot par bērna dzīves vēsturi. Tas palīdzēja gan skolotājiem, gan vecākiem būt modriem, lai viņi pamanītu kādas izmaiņas bērna garastāvoklī vai uzvedībā gan skolā, gan mājās, kuras būtu saistītas ar mācību vielu. Bieži vien adoptēti vai ārpusģimenes aprūpes bērni izvairās izrādīt savas jūtas stundās, taču šīs emocijas, iespējams, izspēlē mājās, kur vecākiem ar tām ir jātiek galā.

Šāds sistemātisks darbs atviegloja uz skolotājiem esošo spiedienu paziņot vecākiem par katru atsevišķo mācību tēmu, kura varētu izraisīt grūtības. Blakusefekts bija tas, ka skolotāji daudz vairāk apzināja vajadzību būt uzmanīgiem savu vārdu izvēlē, jo diskusijās, veidojot mācību vielu shēmu, viņi pārdomāja tēmas no cita skatupunkta, ņemot vērā jaunās zināšanas par adoptēto un ārpusģimenes aprūpēto bērnu iespējamām grūtībām.

6. Palīdzēt bērniem atrast savu „nišu” un gūt panākumus

Adoptētiem un ārpusģimenes aprūpes bērniem būs grūti koncentrēties tavās stundās, ja viņiem jau ir smaga pieredze skolā, un viņi nejūtas droši. Šādiem bērniem fakts, ka nepastāv fiziskās briesmas, nenozīmē, ka skolas vide viņiem liekas droša. Tur ir liela cilvēku plūsma, troksnis, daudz izmaiņu un tiek pieprasītas daudz starppersonu prasmes, kuras viņiem varbūt trūkst. Vēl, ja viņiem ir sensorās uztveres un apstrādes traucējumi, atrasties skolas vidē varētu būt ļoti nogurdinoši, jo viņiem ļoti jāpiepūlas daudz ko uztvert un apstrādāt, kas citiem bērniem nesagādātu grūtības.

Ir svarīgi piedāvāt bērniem laiku atbrīvoties. Daudziem bērniem tas varētu būt laiks ārā spēļu laukumā. Taču bērnam, kuram ir grūti regulēt savas emocijas, it sevišķi brīvos brīžos, kā, piemēram, starpbrīdī, būs nepieciešama cita nodarbe vai vieta, kur viņš varētu droši darboties uzticama pieauguša klātbūtnē.

Mūsu skolā ir vairākas tādas iespējas. Viņi var taisīt dzijas bumbiņas, piedalīties dažādās rokdarbu grupiņās, strādāt skolas dārzā vai vienkārši sanākt kopā ar kādu pieaugušo un citiem bērniem, kuriem vajag mierīgu brīdi, lai ieēstu cepumus, relaksētos un parunātos, tādējādi uzlabojot saikni ar vienaudžiem un skolas darbiniekiem. Mēs iedrošinām bērnus piedalīties radošos pulciņos, kā, piemēram, mākslas skola vai koris, lai katrs varētu atrast savu „nišu” un justies piederīgs kādā kolektīvā. Tad viņi nāk uz skolu laimīgāki, stundās uzvedas mierīgāk, tajās labāk spēj aktīvi iesaistīties un veiksmīgāk mācīties.

Adoptētiem un ārpusģimenes aprūpes bērniem bieži ir gan mācīšanās, gan sociālās grūtības. Tāpēc es meklēju visādus veidus, lai viņi kļūtu veiksmīgi vai gūtu panākumus bez pārlieku lielām pūlēm (angl. easy wins). Piemēram, mēs vedam adoptētos un ārpusģimenes aprūpes bērnus uz peldēšanas stundām vienu gadu ātrāk nekā viņu vienaudžus. Šādā veidā tad, kad pārējie bērni sāks mācīties peldēt, tie, kuri jau gadu ir mācījušies, ir labāki peldētāji un var demonstrēt noteiktas prasmes un palīdzēt klasesbiedriem. Parasti viņiem ļoti reti ir tāda pieredze. Vasaras brīvdienu pēdējā nedēļā mēs viņus uzaicinām uz sporta nodarbībām, lai septembra sākumā viņiem ir jau priekšrocība pār vienaudžiem, un viņi mazāk uztraucas par iespēju netikt līdzi sporta stundās.

Noslēgums

Nav vienas perfektas metodes, kura uzlabotu adoptēto un ārpusģimenes aprūpes bērnu pieredzi skolā. Katram ir unikāla pieredze savā izcelsmes ģimenē, un nav divu vienādu ģimeņu. Tāpēc nevar veidot „viens izmērs der visiem” plānu, kurš novērstu visas viņu grūtības. Tomēr, neiztērējot ļoti daudz laika vai naudas, mēs varam pielāgot dažus elementus skolas dzīvē, lai spēcīgi ietekmētu bērnu ikdienas pieredzi un sniegtu lielāku iespēju, ka viņi gūs labus panākumus mācībās. Pat tad, ja jūs izvēlaties veikt tikai vienu vai divus no pieminētajiem ieteikumiem, tas tomēr var būtiski uzlabot šo bērnu pieredzi skolā un tāpēc ir vērts to apsvērt. Vēl pie tam, visi bērniem tavā klasē, it sevišķi tie, kuriem ir nepieciešams papildu atbalsts mācībās vai citās jomās, būs ieguvēji no šīm pārmaiņām, kaut sākumā varētu šķist, ka fokuss uz adoptētiem un ārpusģimenes aprūpes bērniem ir ļoti šaurs sākumpunkts.

Uz 1. daļu

Uz 2. daļu